Agnese: Ķeguma HES ūdens spēka sakultās putas atgādina izvirstošu vukānu, kura veidojumi (ja daudzkārt palēnināti) man liek domāt par Solaris. Ko Solaris darīja ar cilvēkiem? Spogulis, kurā ieraudzīt ilgu piepildījumu. Spogulis, kurš ļāva dzīvot piepildītās ilgās. Un cilvēka ietiepīgi racionālais prāts, kurš atkal un atkal sadauzīja šo spoguli, ar lausku asajām malām sāpīgi griežot un apgalvojot - tas nav iespējams, tas nav iespējams, tas nav iespējams...
Vai Solaris bija labs (mana versija) - ?
Vai ļauns (Dackas versija) -?
Vai vienkārši bija (cita versija) -?
- un ļāva būt?
Ja tomēr būtu tāds spēks, kurš ļauj piepildīt neiedomājami ilgoto, kurā savas dzīves mirklī es atgrieztos un ļautu būt nenotikušajam? Un kuras prātā mītošās bailes no... vai racionālisms to apdraudētu? Tādas domas klīst spoži izgaismotajās aizplakstiņu dzīlēs, pirmajos pavasara mirkļos gozējoties siltā saulītē. Un vēlme sajust līdz kaulu smadzenēm, pieskarties un saplūst vienā veselumā ar elektrizēti piesātināto starpšūnu telpu kā Solaris lēni mutuļojošo matēriju.
Marta: Pārsteidzošā saslimšana un atlabšana - diennakts ar 38ņi un tad viss kā ar roku noņemts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru