Agnese: Ēst gatavošana ir meditācija. Secināju, vakar gatavojot vakariņas.
Mīklas mīcīšana ir labs veids kā noņemt stresu, dusmas, pārslēgties uz labām domām un atrast iekšējo mieru, atbrīvoties un beigu beigās piepildīt to (mīklu) ar gaišu un siltu enerģiju. Tik daudz iekšēju pārvērtību no sākuma līdz beigām. Cepumu gatavošana ir kā taustāmu mandalu veidošana, ar formu, struktūru un faktūru.
Salātu gatavošana arī ir kā krāsainu madalu zīmēšana. Tos gatavojot bieži vien piedomāju ne tikai par garšu, bet arī par krāsu salikumu. Ja pērku veikalā zaļus salātus un sarkanus tomātus, tad klāt paņemšu dzeltenu, nevis sarkanu papriku, lai ir smuki krāsaini.
Garšvielas vispār ir kaut kāda improvizācijas mistika. Intuitīvi saberu kopā visu ko un pēc tam pat pati nevaru pateikt, ko īsti.
Vispār improvizācijai un intuīcijai manā virtuvē ir vislielākā nozīme. Bez tās nekur un nekā. Tā piešķir to neatkārtojamo radīšanas prieku, ļaujoties vēlmei sajaukt kopā neiedomājamas lietas un tikai nojaušot, kas no tā varētu sanākt. Šī nojauta mani nekad vēl nav pievīlusi.
Marta: Pa ilgiem laikiem atkal patika, patika, patika gatavot mājās. Jācīnās pretim nejaukajai patiesībai, ka kurpnieks staigā caurām kurpēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru