Agnese: Tas gan bija vakar, bet man sagādā prieku vēl šodien. Skrēju savu ikvakara skrējienu un pa lielu gabalu man pretim nāk vecs, vecs onkulis. Nu tāds, kuram, šķiet, ir 100 gadi. Ierauga mani, apstājas, vēro un kad tuvojos, uzsauc: "Malacis, malacis, turi tempu, turi tempu! Labi, labi, labi!" Un noskatās ar tādu labvēlīgu skaudību. Jauka tāda epizode, atšķirībā no ierastajiem top 3 komentāriem: "No kā bēgat?", L. Reinika dziesmele "Skrienu, skrienu vēl..." (ņemot vērā, cik ļoti man nepatīk Reinika daiļrade, šis ir vistracinošākais) un "Uz kurieni tad tā steidzaties?". Izskatās, ka skrējēju komentētāji uz ielas ir vienā intelektuālajā līmenī ar interneta komentētājiem. Bet prieks, ka skrējēju, skrituļotāju, riteņbraucēju, nūjotāju un vienkārši staigātāju ielās ir arvien vairāk un vairāk. Izskatās, ka krīze nāk par labu veselībai.
Marta: Rādās, ka 18.aprīlī sāksies otrais prakses vilnis. Ceru, ka tikšu vietā, kura noskatīta
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru