Agnese: Ziedonis un Visums. Izrāde, kuras beigās jāceļas kājās un jāplaudē, jāplaudē, jāplaudē. Asaras vienkārši tek. Pat nevaru pateikt kāpēc - netverami maigas skumjas mijas ar laimes sajūtu un bezgalīgu enerģiju. Uz mājām ar kājām un vēl varētu kalnus gāzt. Viss mutuļo un vārās, nezinu, kur likties. Jūtos kā uzlādēta baterija, kā salūts, kā raķete, kā tiešā savienojumā ar Visumu, kā pirmsākums, kā sprādziens, no kura rodas kaut kas jauns. Kā manu privāto vakardienas sajūtu orķestra pavadījums ar laika nobīdi šodienā. Tādās sajūtās un mirkļos kā šobrīd vajag radīt bērnus. Kad ķermenī, prātā un jūtās valda tik visaptveroši laba un spēcīga enerģija, tai vajag ļauties un dot iespēju turpināties bezgalīgi.
Nu kā var viens cilvēks [Ziedonis] tā savirknēt un tādus vārdus? Tik ļoti asi, precīzi un vienlaikus ierosinoši. Kā ar nazi. Bez liekuļošanas un koķetēšanas ar izpatikšanu. Nenoliedzami - garainis, kas rosina vārīšanos.
Znotiņš - fantastisks.
Marta: Mēs braucam uz Parīzi!.. Parīzi!.. Parīzi!..Tur būs pavasaris! Pārsteidz mani Draugs!
Gerda: Skolā apgūstam jaunu programmu- GRAFIS, sajūsma un smiekli par to, kā un cik viegli ir liekt un modelēt līnijas un modeļus. Jiipiiii, ceru, ka sajūsma nenoplaks, kad sāksim apgūt, ko sarežģītāku.
2 komentāri:
WOWOWWWW!!
kāds Tev jauks Draugs :D
Jā! Pats, pats! Labākais! :)
Ierakstīt komentāru