27/01/2011

Agnese: Vakar domāju par tēti. Laikam tāpēc sapnī redzēju gan viņu, gan mežu, gan visai amizantu vāveru pieradināšanas situāciju. Bijām ar tēti un vēl kaut kādiem cilvēkiem sapņu mežā. (Tas ir tāds mežs, kurā nekad neesmu bijusi nomodā, bet ļoti bieži savos sapņos - vienmēr viens un tas pats mežs. Tāpat kā vienmēr tas pats jūras krasts. Un tas pats realitātē neeksistējošais Ģertrūdes ielas rajons pie Valmieras ielas.) Sapnis bija ļoti mierīgs un skaists un pilns dažādiem notikumiem, bet visspilgtāk atceros meža kaķi un vāveres. Mežā redzējām ļoti tuvu meža kaķi un nofilmējām to. Pēc tam rādījām filmiņu citiem, jo tas ir liels retums. Un vēl tur bija 2 vāveres. Izskatījās līdzīgas tām, kas dzīvo Londonas Haidparkā, taču ar apmatojumu kā mūsu Uģim. Tās vāveres skraidīja apkārt, diezgan tuvu mums un bija diezgan drošas. Man bija mandeles un pacietīgi sēdēju ar tām izstieptā plaukstā, līdz vāveres solīti pa solītim nāca tuvāk un sadūšojās tās paņemt no manis. Pēc tam mandeles vāverēm tā iegaršojās, ka tās visu laiku skraidīja man rinķu rinķiem apkārt un prasīja vēl. Sapnī vāveres atnāca man līdzi uz mājām un palika tur dzīvot, laiku pa laikam aizskrienot uz mežu izālēties, bet vienmēr atgriežoties. Viņas visādi smieklīgi izpildījās - skrēja pa sienām, dzenāja viena otru, rāpās pa muguru augšā, lejā, visu laiku diedelēja mandeles un visbeidzot nogurušas ierāpās klēpī un tad abas savā starpā sakāvās, jo katra gribēja, lai to glauda un kasa vēderiņu vairāk nekā otrai. Un viņām bija tādas ļoti mīlīgas sejiņas. Pamodos smaidīga.

Pirms ļoti daudziem gadiem mēs ar tēti barojām vāveres Grīziņkalnā ar valriekstiem. Tētim bija kabatā uz pusēm pārdalīti valrieksti. Man bija kādi gadi 3 varbūt un pie manis tās nenāca, bet tētim gan ēda no rokas. Vāverītes paņēma ķepās riekstu un ļoti akurāti lobīja kodolu laukā. Varbūt tieši šo ļoti spilgto bērnības atmiņu dēļ man vienmēr ir gribējies pieradināt vāveres. Man tās šķiet vienas no jaukākajiem savvaļas dzīvniekiem, tāpat kā ezīši un ķirzakas.

Marta: Jau otro dienu neaizeju uz skolu. Tas ļauj sajust, ka neesmu pati sava režīma vergs un mazu brīvības malku visam pa vidu varu ieelpot. Vakaru pavadīt pie mammas un Dadas ir labi!

Gerda: Pēc garas.. garas.. GARAS darba dienas jāpalutina sevi ar šokolādes-banānu pašcepto torti. gardi gan un enerģija pietiks vēl garās dienas garajai naktij, lai ietu 7:30 uz kaimiņmāju brokastīs.