Agnese: Un tad Viņš pieliecās uz manu pusi. Ne tik tuvu, lai aizskartu, bet pietiekami tuvu, lai sajustu ādas siltumu un Viņa smaržu. Un es centos izlikties, ka elpoju normāli un tas nav nekas tāds (jo nebija jau arī). Un tas brīdis bija gana ilgs, lai es apsvērtu domu, ka mūsu lūpas atrodas tik tuvu un tikai atliktu nedaudz pagriezt galvu un pāris centimetri... Nez kā Viņš skūpstās? Un tad tas brīdis bija garām. Un domas atgriezušās pie veselā saprāta. Vēl tikai kādu laiku nespēju uz Viņu palūkoties, jo šķita, ka manas acis mani nodos. "Acis plaši aizvērtas" sižeta cienīga epizode manā garlaicīgi rāmajā ikdienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru