Agnese: Pamosties. Attiecības ir baigais darbs. Katru dienu. Pa vieglam un ar slinkošanu cauri netikt. Tad tā pa virsu viss arī paliek. Tas ir kā kāpt klintī un zināt, ka otrs drošina. Tas ir kā nirt dziļumā un zināt, ka otrs virspus ūdens uzrauga. Bez smagiem treniņiem līdz tādai zināšanai un paļāvībai nenonākt (un arī attiecības pašai ar sevi prasa tieši to pašu, pat vēl vairāk - vienbūšana nebūs glābiņš, ja kas). Un vispār - ar laiku prasības pret dzīves īstumu tikai aug. Vai nu pa īstam vai neko. Nav ko niekoties. Tāda interesanta jaunības maksimālisma transformācija jūtu intensitātē, citā dimensijā, kas ietver gan telpu, gan plakni un bezgalīgu plašumu.
Marta: Pirmā patstāvīgā kapata atvēršana, lai iepildītu logu šķidrumu. Jā, ir vēl pirmās reizes un prieks par to! Pēcāk divas stundas vingrošanā! Yeah!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru