Agnese: Šovakar skrēju pilnīgā tumsā pa grantētu meža ceļu. Brīnumjauka sajūta tā veselu stundu pavadot. Tikai ceļš zem kājām, visa uzmanība pēdām, kas apsolījušās nepievilt uz svešā ceļa un ķermenim, kas pats no sevis zina kā noturēt līdzsvaru. Meditēju pļavas vidū, it kā nebūtu ne sienu, ne jumta nekā, tikai es un direct connection with everything and nothing.
Marta: Uz Mušķiem - iesvētām kūpinātavu ar karpu un lasīti. Vīri kūti no vienas maliņas dīrā ārā, vectētiņš ap elektrību visu dienu knosās, līmēju logus un siltinu viducīšus. Pirmā nakts jaunajā mājā tiek paveikta! Vietā, kuru elektrība nav stipri skārusi, vakars mūžu garšs izvēršas - lasu, lasu, lasu un vēl lasu un gulēšanas laiks kā nesākas, tā nesākas. Atim Klimovičam laba lasāmviela Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti veidolā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru