Agnese: Kad laiks ir pienācis, lietas sāk notikt pašas no sevis. Briest, briest, briest, kamēr sabriedusī enerģija pati rod ceļu, lai izlauztos. Nav jau tā, ka vienmēr tas ir patīkami, bet cik tad ilgi var izvairīties? Ilgtermiņā no Lielas problēmas noslēpties nevar. Agrāk vai vēlāk Tā atnāk un saka: te es esmu un tagad daries ar mani. (Var, protams, arī tad pagriezt muguru un vēl aizvien, turklāt atklāti, ignorēt, bet tas nemaina lietas būtību, ka Tā Lielā Problēma tur stāv un gaida, kad to atrisināšu. Un ja nerisināšu, tad sāks atriebties.) Par ko te priecāties, ja izklausās tik drūmi? Da par to, ka pēc paskatīšanās uz problēmu, spriedze ir mazinājusies. Kā tāds liels balons, no kura izlaists gaiss - čuššššššššššš!
Marta: Pārsteidzoši skaista daba Čehijā pie Austrijas robežas. Negaidīti iekļūstam kūrorta ciematiņā, kurš pilns čehu laivotāju - ģimenes, draugi, radi, maskarādes biedri. Viss skan smieklos un čalās
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru