Agnese: Prieks par sevi. Ka varu tomēr saņemties, piespiesties un iziet ārā skriet arī tad, ja ļoti, nu, ļoti, ļoti negribas. Pēc 1 min skriešana negribot pāriet negribīgā skriešanā, bet pēc 5 min jau endorfīni tiešām dara savu un kājas pašas nes mani uz priekšu. Ir kaut kas narkotisks tajā pasākumā.
Marta: Oficiāli atzīstu šo par slinko nedēļu. Līdz ar to rodas arī prieks. Ka var paslinkot
Gerda: Satiku sen sen sen neredzētas draudzenes. TĀDS prieks viņas redzēt un zināt, ka visām viss labi un pavasaris arī viņās mostās :) forši! ļoti ļoti ļoti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru