Agnese: Pamazām, palēnām pussoli pa solītim, vienai otru neuzticīgi vērojot, esmu pietuvojusies tai domai, kura prasās, lai laižu to vaļā. Vismaz man šķiet, ka es nojaušu, kura tā ir. Pagaidām bažīgi vēroju to kā tramīgu stirnu, lai neiztramdītu un nenobiedētu. Sazin vēl uz kuru pusi tad tā liksies, varbūt aizbēgs, varbūt satrakojusies skries virsū un cirtīs ar nagiem... Un tagad ir tāds sastinguma mirklis, kurā nezinu, ko man īsti tālāk darīt. Sen tāds nav bijis. Ir interesanti.
Marta: Kad viss nesanāk, kā pašai gribētos, tad liels prieks, ka blakus ir draugs, kurš atbalsta, saprot un iedrošina
Gerda: 4 modes skates pēc kārtas. pēdējā kā labs saldais ēdiens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru