Agnese: Šovakar bija jāiet uz teātri, par ko atcerējos pavisam nejauši. Steidzāmies, steidzāmies, gandrīz nokavējām, bet bez 2 minūtām septiņos tomēr nokļuvām JRT. Tur, man par lielu pārsteigumu, izrādījās, ka izrāde sākas 17:00, nevis 19:00, taču laipnās meitenes ielaida klusiņām, klusiņām mūs balkonā. Godīgi sakot, man prieks, ka nokavējām, jo ar otro pusi izrādes "Latviešu mīlestība" man bija gana un pāri pārēm. Tāda sāja pēcgarša palika - nu, cik var ņemties ap to pliekano latviešu (vai cilvēku vispār) viduvējību? Manuprāt, to, tieši tāpat kā devalvāciju, katrs, kam ir "viedoklis", uzskata par vajadzīgu "paspārdīt kā beigtu suni" (citēju A.Strazdu). Bet tas suns taču jau ir beigts! Cik var spārdīt? Tas jau sāk atgādināt ko tikpat bezjēdzīgu kā jauniešu izklaides ar beigtu āpsi... Varbūt izrādei pirms 3 gadiem bija cita skaņa un konteksts, taču šodien to skatoties, man prieks, ka redzēju tikai pusi. Turklāt dziesmiņas, manuprāt, bija gana jaukas, par spīti rēcošajai publikai, kurai tās šķita kaut kas nenormāli smieklīgs (daah?!?).
Marta: Sievišķigi skaistuma prieki
Gerda: Laisks laisks rīts ar celšanos 6:30, lēna mošanās, lēna darbošanās, bet daudz padarīts! Vakarā ciemošanās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru