Agnese: Radošais gars rosās un liek raudzīties nākotnē - gan tuvākā, gan diezgan tālā. Zinot un konkrēti noformulējot mērķi, ceļš līdz tam kļūst vismaz uz pusi vieglāks. Vieglāk taču vadīties pēc kartes un iet pa ceļu, skaidri zinot, kur nokļūšu, nevis uz dullo lauzties cauri brikšņiem, tikai aptuveni nojaušot, kur izbridīšu.
Marta: Pamodos lauku sētā, kurā zirgu stallī vedu. Stallis līdz lūpai pilns mēslu (atvainojos par tiešumu). Vīrietis, kad no zirga nokāpa, iegrima līdz ceļiem masā. Un pamostoties nodomāju - tas gan uz lieliem, daudziem labumiem! Foršššiii!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru