Agnese: No rīta aizgāju uz filmu "Biutiful". Filmas laikā daudzreiz apraudājos un pēc filmas, visu ceļu no ForumCinemas līdz mašīnai Pārdaugavā, vēl raudāju. Un arī mašīnā raudāju. Spēcīgs līdzpārdzīvojums un atgādinājums par vēl aizvien milzīgo tukšumu, kas izveidojies manī pēc tēta nāves. Man prieks par to, ka man ir bijis tā, ka tagad ir tāds liels tukšums; ka man ir bijis tik ļoti, ļoti, ļoti daudz. Pat nenojaušot, ka tik daudz. Man gribas egoistiski domāt, ka man ir ļoti īpaša saikne ar tēti, kāda nav nevienam citam cilvēkam. Vienmēr ir bijusi un ir vēl aizvien un vēl joprojām. Skumju dambim vajag laiku pa laikam atraut slūžas līdz galam vaļā, lai plūst, kam jāaizplūst un vietā nāk svaigs, lai nesaglum un neaizaug ar ūdenszālēm, jo manām skumjām ir gaišzili mirdzoša krāsa un sirdij lieli, mierīgi puksti.
Marta: Tik daudz mācību kā šogad sen nav bijis. Cītīgi apzinīga mācīšanās, mācīšanās un vēlreiz mācīšanās. Patikt! Pelēkajām šūnām kustēties!
Gerda: Vakara vanna, d-light, grāmata un apziņa, ka rīt es celšos bez modinātāja un gulēšu, cik vien ilgi gribēšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru