Agnese: Mežs ir piesnidzis pilns, pilns un uz kokiem biezs, trausls sniegs. Vējš brīžiem pūta tik stipri, ka viss lielām kaudzēm nāca lejā un redzēt nevarēja pilnīgi neko, jātaisa acis ciet, citādi arī tās pilnas ar sniegpārslām. Spiedzu no sajūsmas kā bērnībā. Atverot acis - pati balta, zirgs balts un visi pārējie balti. Tomēr skaista tāda balta ziema.
Marta: Mani dara Laimīgu ikdiena ar Draugu - pamošanās kopā, murrāšana, nekā nedarīšana, vienkārša kopā būšana, atbalsts un Mīlestība! Mmm..
Gerda: No rīta pamosties un saprast, ka naktī notikusī pastaiga ar draudzeni nav bijis sapnis, jo ir gan slapji zābaki, gan koka zari uz gludināmā dēļa. Fantastiski- pusnaktī izdomāt doties pastaigā pa Rīgu, aiziet līdz Purvciemam, stāvēt un skatīties sniegpārslās, kas lidinās lejā. Kosmoss! Aiziet līdz Biķernieku mežam, gulēt kupenā, vērojot zaru ritmu pret debesīm. Dzirdēt klusumu! Cita Rīga naktī ir, tāda, kas dod daudz spēku un enerģijas nākamajai dienai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru